Biocīdi un konservanti ir ķīmiskas vielas, kas paredzētas, lai novērstu materiāla bojāšanos un bojāšanos, iznīcinot vai kavējot mikroorganismu augšanu. Tie galvenokārt veic savu pretmikrobu funkciju, denaturējot proteīnus, traucējot intracelulāro fermentatīvo aktivitāti vai izraisot ģenētiskas mutācijas. Šos līdzekļus plaši iedala divās kategorijās: neorganiskie veidi (piemēram, hipohlorīti un sulfīti) un organiskie veidi (piemēram, izotiazolinona savienojumi). Reprezentatīvās aktīvās sastāvdaļas ir 2-benzizotiazolin-3-ons (BIT) un metilizotiazolin-3-ons (MIT); pH diapazonā no 4 līdz 8 šiem savienojumiem ir ievērojama efektivitāte gramnegatīvo baciļu iznīcināšanā. Līdz ar to tos plaši izmanto lietojumos, kas saistīti ar papīra masu, pārklāšanas sistēmām un jūras pretapaugšanas krāsām.
Šai konservantu klasei nepieciešama plaša{0}}spekta pretmikrobu aktivitāte un ķīmiskā stabilitāte; turklāt formulējumi ir jāpielāgo tā, lai tie atbilstu konkrētiem lietojuma scenārijiem. Piemēram, krāsas saglabāšanai primāri jākoncentrējas uz *Enterobacter* un *Pseudomonas* sugu inhibēšanu, turpretim jūras korpusa krāsām ir jāiestrādā algecīdi. Eiropas Savienības Biocīdo produktu regula (BPR) nosaka, ka aktīvās vielas jāizvērtē Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (ECHA) un jāiekļauj apstiprināto piegādātāju sarakstā; turklāt gatavo produktu formulējumi jāpamato ar datiem par to efektivitāti un ar to saistīto veselības riska novērtējumu. Nozares attīstības tendences ietver bioloģisko biocīdu izstrādi, nanonesēju tehnoloģiju pielietošanu un viedo funkcionalitātes paplašināšanu; tiek prognozēts, ka pasaules pārtikas konservantu tirgus vērtība līdz 2025. gadam sasniegs 4,034 miljardus ASV dolāru.
